Sabīne Vileike: Izvēloties vides un ūdenssaimniecības studiju programmu, nevajadzētu baidīties par ķīmijas vai fizikas zināšanu trūkumu
Sabīne ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studiju programmas “Vide un ūdenssaimniecība” 2.kursa studente. Pēc pamatskolas izvēlējusies mācīties finanšu nozarē Liepājas Valsts tehnikumā, taču jau pirmajā kursā sapratusi, ka dzīvi vēlas padarīt interesantāku, iesaistoties dabas procesos. LLU studiju programma viņu tik ļoti aizrāvusi, ka pat šobrīd, vasaras sezonā, Sabīne darbojas praksē Liepājā.
Kā atzīst pati studente, zināšanas no tehnikuma laikiem noder arī augstskolas solā, jo skolotāji bija iemācījuši pareizu prezentāciju noformēšanu, kas ļoti noderēja, izklāstot savu veikumu studijās. Nākamajā studiju gadā būs ekonomikas kurss, savukārt 4. kursā – tiks apgūta uzņēmējdarbība, kur arī, visticamāk, tehnikumā iegūtās zināšanas varētu noderēt.
Taču fizikas un ķīmijas zināšanu trūkums bija par pamatu, lai baidītos izvēlēties šo studiju programmu. Tehnikumā šie priekšmeti bija tikai 1.kursā vienu semestri, taču Sabīne ir priecīga, ka tomēr nenobijās. Fizikas kursa sākumā viņa paņēmusi daudz grāmatu un bijusi gatava mācīties no rīta līdz vakaram, taču tad saprata, ka šis kurss neprasa neko “pārdabisku” – kursā bija teorija, taču vairāk bija laboratorijas darbu. Mazliet grūtāk gājis ar ķīmiju, sākotnēji netika galā ar rēķināšanu, taču arī tam tika pāri. Esot paveicies, ka pasniedzējs bija ļoti atsaucīgs un izpalīdzīgs.
“Atmiņā visvairāk palicis rasēšanas pasniedzējs Olafs Vronskis. Tā kā ar rasēšanu nekad nebiju saskārusies, ļoti pārdzīvoju, gāju uz konsultācijām, papildus mācījos. Pasniedzējs nāca pretī, bija saprotošs, skaidroja man visu individuāli. Ar pasniedzēju, kura pasniedza augstāko matemātiku, bija līdzīgi – ļoti baidījos, taču pasniedzēja katram pievērsa uzmanību un paskaidroja visu, kas nebija saprotams. Kad sākās pandēmijas vilnis, ar viņu varējām kontaktēties pat WhatsApp vidē,” uzsver Sabīne.
Runājot par pandēmiju, studente atzīst, ka šajā laikā bijis grūti piespiest sevi mācīties un pieslēgties lekcijām. Kad lekcijas notika klātienē, tas esot bijis krietni vieglāk, jo Sabīne bija pieradusi pie saspringta grafika – studijas, dejas un studējošo pašpārvalde. “Darbs rada motivāciju,” atzīst Sabīne.
“Tehnikuma ceturtajā kursā vienu semestri bija prakse apdrošināšanas aģentūrā. Man patīk biroja darbs, taču es nevarētu to darīt konstanti. Nozarē, kurā studēju šobrīd, ir kaut kas jāprojektē, bet kaut kādos brīžos ir jādodas apskatīt vietas, jāpaņem kādi paraugi vai jāveic mērījumi – tā darba vide ir interesanta.” Sabīne savu nākotnes darba vidi vēlētos darbīgu, kurā būtu vairākas darbības jomas, piemēram, jebkurā ūdens stacijā – tur esot vairākas laboratorijas un vairāki sektori.