Pārlekt uz galveno saturu

Klimata pārmaiņas samazinošie pētījumi

Klimata pārmaiņas samazinošu un vides tehnoloģiju, hidroloģijas un lauksaimniecības noteču pētījumi

Mērķis ir izpētīt un samazināt cilvēka saimnieciskās darbības lauksaimniecībā izraisīto negatīvo ietekmi uz klimatu un ūdens vidi.

Galvenie pētījumu uzdevumi:

  • izstrādāt jaunas un aprobēt esošās klimata pārmaiņu samazinošās tehnoloģijas Latvijas apstākļiem;
  • veikt pētījumus vides tehnoloģiju attīstības jomā, īpašu uzmanību pievēršot no lauksaimnieciskās darbības radušos ūdens piesārņojumu samazinošajām tehnoloģijām;
  • veikt fundamentālos pētījumus hidroloģijas un hidroķīmijas jomā;
  • veikt pētījumus par lauksaimniecības noteču sastāvu un mainību pie dažādas lauksaimnieciskās darbības intensitātes no punktveida un difūziem piesārņojuma avotiem, kā arī sniegt ieteikumus piesārņojuma samazināšanai. Pētījumi sniegs atbalstu ZM un VARAM Latvijas ziņojuma sagatavošanā ES par Nitrātu direktīvas izpildi.

Prioritārās pētījumu tēmas:

  • Lauksaimniecības noteces;
  • SEG emisiju samazināšanas iespējas lauksaimniecībā;
  • Videi draudzīgi meliorācijas sistēmu elementi.

LBTU sadarbībā ar Vides un ūdenssaimniecības katedru plāno īstenot zinātnisko projektu "Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmas ietvaros"

Projekta mērķi ir:

1. Izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem, iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības nozares ietekmi virszemes ūdeņu piesārņošanā. Monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās trijās monitoringa stacijās izmēģinājumu lauciņu,drenēta lauka, mazā sateces baseina līmeņos, papildus ņemot ūdens paraugus četros posteņos. Monitoringa izpildes biežums – ne retāk kā reizi mēnesī.

2. Noteikt lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un papildus 10 urbumos īpaši izveidotos trijos pazemes ūdeņu izpētes objektos. Monitoringa izpildes biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī.

3. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes baseinam un tās 15 daļbaseinos īpaši jutīgo teritoriju platībā. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē izmantoto FyrisN modeli.

4. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā (difūzā) piesārņojuma emisijas koeficientiem (noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu hidroloģisku procesu (pavasara pali, epizodiski plūdi, augsnes ūdens erozija, ziemas perioda noplūdes) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un lielumu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.

5. Trijās lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) noplūdēm no punktveida piesārņojuma avotiem lauksaimniecībā (kūtsmēsli lielajās lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs).

6. Uzturēt un pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses (Nitrātu direktīvas monitoringa vadlīnijām) un HELCOM rekomendācijām.

7. Nodrošināt informācijas sagatavošanu pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma par lauksaimniecības ietekmi uz iekšējo ūdeņu kvalitāti, tai skaitā Nitrātu direktīvas izpildes kontekstā

  • Gaidāmo rezultātu aptuvenais publicēšanas laiks – 2015.gada decembris
  • Atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta būs LBTU pētījumu datu bāze.

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai apakšnozarē, atbalstītā projekta rezultāti ir pieejami bez maksas.

2010

  • EU coo financed BONUS programm RECOCA (Reduction of Baltic Sea Nutrient Inputs and Cost Allocation within the Baltic Sea Catchment) projekts. Project coordinator V. Jansons.
  • ESF Project: " Establishment of interdisciplinary scientist group and modelling system for groundwater research" Project section coordinator V.Vircavs Project Number: Nr.2009/0212/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/060EF7.
  • ESF Project: " Attraction of human resources to the research of the renewable energy sources", Project section coordinator S.Strikauska. Financing item: EF4 Nr.2009/0225/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/129.
  • EU networks of excellence, EU COST Action 869 Mitigation options for nutrient reduction in surface waters and ground waters. Responsible coordinator LR V.Jansons.
  • Latvian Science Council project Ūdenssaimniecības sistēmu ilgtspējīga apsaimniekošana (Sustainable Water Management Systems), (integrated projects 09.1426; 09.1441), coordinators: J.Valters, V.Jansons.
  • Latvian Science Council project: LZP Grants 09.1177, Cietfāzes un dziļuma fermentācijas procesu izpēte (Reasarch of the solid-state and depth fermentation processes), Project section coordinator S.Strikauska.

2009

  • EU coo financed RECOCA project (Reduction of Baltic Sea Nutrient Inputs and Cost Allocation within the Baltic Sea Catchment) of BONUS programme. Project coordinator V. Jansons.
  • EU COST Action 869 Mitigation options for nutrient reduction in surface waters and ground waters. Project coordinator V. Jansons.
  • National Research Programme - Climate Change Impact on Water Environment in Latvia. Work package 2: Climate Change Impact on the Nutrient Run-off in Drainage Basin. Project coordinator V. Jansons.
  • Latvian Science Council project: Impact of agriculture on quality of water resources. Project leader V. Jansons.
  • Latvian Science Council project: Management of risk and crises in agriculture of Latvia. Sub-task: Environmental risk and crises. Project leader R. Sudārs.
  • Latvian Science Council project: Development of scientific basis for renovation of land reclamation systems, improvement of irrigation systems and biological protection of fruit gardens in Latvia. Project leader J. Valters.

2008

  • EU COST Action 869 Mitigation options for nutrient reduction in surface waters and ground waters. Project coordinator V. Jansons.
  • European Social Fund applied research project: Purchase of gas chromatography equipment. Project leader S. Strikauska.
  • Scholarship for L. Berzina. European Social Fund’s National programme "Support to doctoral studies and postdoctoral research in engineering sciences, agricultural engineering and forestry sciences at Latvia University of Life Sciences and Technologies". Scientific supervisor R. Sudārs.
  • National Research Programme - Climate Change Impact on Water Environment in Latvia. Work package 2: Climate Change Impact on the Nutrient Run-off in Drainage Basin. Project coordinator V. Jansons.
  • Latvian Science Council project: Ecological aspects of improvement of hydrotechnical melioration in agricultural land. Project leader J. Valters.
  • Latvian Science Council project: Impact of agriculture on quality of water recourses.Project leader V. Jansons.
  • Latvian Science Council project: Assessment of risk factors and risk management in Latvia’s agriculture. Sub-task: Environment. Project leader V. Jansons.
  • Latvian Science Council project: Assessment of microbiological risk factors for active sludge. Project leader S. Strikauska.
  • Latvia University of Life Sciences and Technologies Project: Design, construction and test of flood gate for rivers Iecava – Lielupe. Project leader J. Valters.
  • Latvia University of Life Sciences and Technologies Project: Impact of agriculture on quality of groundwater. Project leader V. Jansons.
  • Latvia University of Life Sciences and Technologies Project: Impact of treatment methods on protein content of fodder. Project leader S. Strikauska.

SEG

Aprites ekonomika

Pilnā prezentācija pieejama šeit .

Pielikums Izmērs
Lopbarības ķīmiskās....pdf 1.56 MB
Calculation....pdf 2.08 MB
Aprites ekonomika.pdf 6.84 MB