Absolvente Marta Svīķe: Studijas ainavu arhitektūrā iemāca domāt plašāk
Valmieriete Marta Svīķe, tuvojoties vidusskolas absolvēšanas gadam, kā jau visi viņas vecuma jaunieši, cītīgi sāka domāt, kur doties studēt.
“Izvēle nebija viegla, jo nebija konkrētu jomu vai priekšmetu, kas man padevās izteikti labāk – ja centos, biju vienlīdz veiksmīga kā eksaktajos, tā humanitārajos priekšmetos. Taču manī vienmēr ir bijusi vēlme būt starp cilvēkiem, uzklausīt tos, diskutēt, kā arī vēlme radīt ko jaunu un paliekošu. Es ilgi šaubījos starp ļoti dažādām studiju programmām – programmēšanu, skolotāja profesiju, sabiedriskām attiecībām, taču katram no tiem bija kāds arguments, kas mani atturēja no došanās studēt konkrētajā virzienā.”
Vēlme studēt ainavu arhitektūru pie jaunietes atnāca neplānoti:
“Tas bija kāds sestdienas rīts ar brokastīm draudzeņu kompānijā. Mēs malkojām kafiju, šķirstījām glancētus žurnālus un sapņojām par dzīvi, kā jau vidusskolas vecuma meitenēm pienākas. Un pēkšņi atvērumā ieraudzīju brīnumaini skaistu angļu stila dārzu, ar romantiskām pergolām un soliņiem tajā, dabas klātbūtni ar tālajiem skatiem un aitām, kas ganās aiz sētas un perfekti neperfektām ziedošām augu kupenām. Visi elementi tik ļoti savijās ar apkārt esošo ainavu tā, it kā būtu veidojušies pilnīgi dabiski. Tas bija “klišķis” vienā sekundē! Izsaucos– “ Es gribu veidot šādas ainavas un dārzus - vietas, kur būt un baudīt dabu!””
Informācija par to, kur apgūt šo operatīvi atrasta interneta dzīlēs – Latvijā ir tikai viena vieta, kur šo mācīties – Latvijas Lauksaimniecības universitāte!
“Tikai viena problēma – iestājpārbaudījums zīmēšanā,” smaidot turpina stāstīt Marta.
“Problēma tāpēc, ka nekad sevi neesmu uzskatījusi par labu zīmētāju, jo vidusskolā, kad bija jāizvēlas turpināt mācīties mūziku vai vizuālo mākslu, es aizgāju mūzikas virzienā. Tā nu zīmuli nebiju turējusi rokās kopš 9. klases. Tomēr tas nebija šķērslis – tika atrasta pasniedzēja, pie kuras devos uz privātstundām un cītīgi gāju uz savu mērķi – iemācīties zīmēšanas pamatus un nokārtot iestājeksāmenus. Un man tas izdevās!”
Par nu jau vairākus gadus aiz muguras aizvadītajām studijām Ainavu arhitektūras un plānošanas programmā, Marta stāsta, ka tās sniedza ļoti plašu, jaunu un noderīgu bagāžu tālākajam darbam nozarē.
“Ieguvu zināšanas zīmēšanā, iemācījos sajust, saredzēt krāsu saskaņu, apguvu arī ļoti tehniskus priekšmetus, kas iemāca koncentrēties uz uzdoto darbu un risināt nestandarta situācijas. Bez tam pastiprināti iemācījos strādāt komandā un ieklausīties citu viedokļos, kā arī iepazinu dažādus, ar nozari saistītus, profesionāļus, kas ik pa laikam piedalījās mūsu studiju apgūšanas procesā un sniedza patiešām noderīgu informāciju no savas praktiskās pieredzes.”
Šobrīd Martas ikdiena ir saistīta ne tikai ar ainavu arhitektūru, bet arī ar mērniecības nozari. Jāpiemin, ka uzņēmums “Vidzemes mērnieks”, kurā viņa strādā savā pamatprofesijā, līdz Martas darba uzsākšanai nodarbojās tikai ar mērniecību, bet nu attīstījis arī ainavu arhitektūras pakalpojumu. Tas, kā atzīst, Marta, palīdz vēl plašāk iepazīt saistītā nozarē notiekošos procesus, kā arī precīzāk izprast tehnisko lietu būtību.
“Arvien vairāk saprotu to, ka, sadarbojoties ar dažādu nozaru profesionāļiem un ļaujot katram darīt darbu, ko viņš vislabāk zina un prot, ir daudz vieglāk, ātrāk un kvalitatīvāk nonākt pie vajadzīgā rezultāta!”
“Studijas LLU Ainavu arhitektūras un plānošanas studiju programmā iemāca domāt plašāk, domāt ārpus rāmjiem. Tev kā ainavu arhitektam ir jāsajūt gan pasūtītāja vēlmes, gan jādomā par to, lai tevis radītais ir piemērots konkrētai vietai, turklāt ir jāspēj izprast ne tikai mākslinieciskas, bet arī ļoti tehniskas lietas. Ir teiciens, ka ainavu arhitekta darbs sākas, pārkāpjot mājas slieksni. Šī profesija ļauj darīt lielas lietas, tā ir paliekoša. Tu radi vidi, kurā dzīvosi pats un tavi līdzcilvēki. Tavs darba galds ir visa plašā pasaule!”